Doties un aplūkot izstādes foto virtuāli (spiest šeit)

Valmieras basketbola pirmsākumi (1936.-1939.)

Arī Valmierā tāpat kā citās Latvijas pilsētās basketbols strauji attīstījās pēc 1935.gada maija, kad Latvijas nacionālā izlase izcīnīja pirmo Eiropas čempiona basketbola titulu.

Laikraksts “Sporta Pasaule” 1935.gada rudenī raksta: “Lielu vērtību valmierieši šinī sezonā nodomājuši pievērst arī basketbolam, kas pateicoties ērtām un priekšzīmīgām vingrošanas telpām, tagad būs iespējams, jo sportistu rīcībā nodota Valmieras latviešu biedrības zāle.” Bet par Valmieras basketbola oficiālo sacīkšu sākumu uzskatāms 1936.gads, kad janvārī tika aizvadītas pirmās pilsētas meistarsacīkstes. “Sporta pasaules” žurnālists Romans Liepiņš 1936.gada 27.februārī : “Valmierā basketbolu spēlē tikai otro mēnesi, un tomēr, jāsaka, ka valmierieši krietni progresējuši savos sniegumos. “

Pirmie, kas par basketbolu sāka interesēties un spēlēt bija Valmieras Valsts komercskolas audzēkņi (tagad Valmieras 5.vidusskola). Kā tiek rakstīts 1938.gadā izdotajā grāmatā, tad: “Valmierā basketbols sākts spēlēt 1935.gada rudenī, kad 8. Valmieras aizsargu pulka sporta kluba vadība ieguva spēlei vajadzīgās telpas Valmieras latviešu biedrības namā (Valmieras teātra ēkā). Pēdējā laikā basketbols, kas visu laiku bija veidošanās stadijā, uzrādījis strauju progresu. Spilgtākais piemērs – izcīnītais Vidzemes basketbola meistarnosaukums. Pirmie, kas Valmierā sajūsminājās par basketbola spēli bija skolnieki, galvenā kārtā Valmieras komercskolas audzēkņi (VVK) un tikai lēnām interese par šo spēli iekaroja arī citu Valmieras sportistu sirdis. Šogad Valmieras komercskolas basketbola komanda jau trešo gadu pēc kārtas izcīnīja Valmieras basketbola meistarnosaukumu, reizē uzvarot arī visus pretiniekus Vidzemes basketbola meistarībā. “

Viens no 1930.gadu sporta entuziastiem, kurš tiek uzskatīts par Valmieras basketbola pamatlicēju un pirmo treneri ir Kārlis Pinka.

Slavenais soļotājs, rekordists, olimpiskais medaļnieks – Jānis Daliņš – bija Pinkas labs draugs un domubiedrs. Daliņš Pinku atminot 1941.gadā raksta šādi: “Vēlāk viņš pievērsās basketbolam un ar pilnu tiesību varam viņu uzskatīt kā Valmieras basketbola pamatu licēju. Ilgāku laiku viņš bija aktīvs spēlētājs un arī treners.” Diemžēl Kārļa Pinkas dzīve paagri beidzās, kad 1941. gadā, sarkanās armijas nežēlīgi spīdzināts, Pinka apcietinājumā mira. Uz bērēm, lai godinātu Pinku ieradās simtiem valmieriešu.

“Sporta Pasaule” 1937.gada 21.janvārī par Kārli Pinku raksta: “Valmiera sportā likusi daudz par sevi runāt un arī uz priekšu grib darīt to pašu. Pēdējos gados te īpaši lieli nopelni K.Pinkam, kas ir Valmieras sporta dvēsele. Viņš pats bijis aktīvs sportists, apmeklējis dažādus kursus, bijis sportistu nometnēs un pagājušajā vasarā arī olimpiādē.”

Otrā pasaules kara periods jeb “basketbols drupās” (1939-1945.)

Arī iestājoties Otrajam Pasaules karam Valmierā basketbolu aktīvi turpināja spēlēt un spriežot pēc basketbolista Pētera Bukaiņa dienasgrāmatas pierakstiem un vietējā laikraksta “Tālava” rakstiem, tad 1941./1942.gada sezonā Valmieras Sporta biedrība ar Cēsu sporta biedrību cīnījās par Vidzemes basketbola meistara titulu. Diemžēl nav saglabājusies informācija kā šī spēle beidzās.

1942.gada 20.augustā vietējā laikrakstā “Tālava” tiek rakstīts: “Sestdien, 22.augustā pulkst 19. Vecpuiša parka vingrotavā izšķirsies Vidzemes 1942.gada basketbola meistars. Sastapsies Cēsu un Valmieras sporta biedrības. Šīs spēles uzvarētājs būs Vidzemes basketbola meistars. VSB uzvaru pret Smilteni 57:16 pārspēja cēsinieki, uzvarot Smilteni ar 73:19. Nevar būt ne mazāko šaubu, ka jaunais Vidzemes meistars izšķirsies smagā un saistošā cīņā.”

Valmieras basketbola komanda startē zem vārda “Valmieras sporta biedrība” jeb “Valmieras SB”, kas 1942., 1943.gadā piedalās sacensībās, bet 1944. un 1945.gadā telpu trūkuma dēļ sacensības nenotiek (pēc Latvijas Basketbola vēstures, 1998:14-16).  Tāpat 1940. un 1941.gadā basketbolu spēlē arī VVET (Valmieras valsts ekonomiskajā tehnikumā, Valmieras 5.vsk), kurš turpina piedalīties pilsētas meistarsacīkstēs.

Pēc kara gadi (1945.-1955.)

Izveido sporta biedrību “Daugava” zem kuras startē gan sieviešu, gan vīriešu komandas. Valmieras vīriešu un sieviešu basketbola komandas spēlē republikas B. klasē, ko var pielīdzināt otrajai divīzijai.

1946.gadā izveido pirmo Valmieras sieviešu basketbola komandu. Ilga Matisone – labākā Valmieras sieviešu komandas spēlētāja.

1946.gadā Valmieras vīriešu basketbola izlase izcīnījusi divas spožas uzvarās pār Liepājas “Spartaku” (35:21) un Liepājas “Dinamo” (57:21). 22.aprīlī visi Valmieras valsts ekonomiskā tehnikuma (VVET, tagad Valmieras 5.vidusskola) audzēkņi tiek aicināti sagaidīt basketbolistus Valmieras stacijā, jo izlases sastāvā spēlē četri VVET audzēkņi.

1947.gadā Valmieras basketbola komanda uzvarējusi Rīgas VEF, Daugavpils “Daugavu” un Liepājas “Spartaku” pirmo reizi izcīnīja iespēju spēlēt republikas 1.klasē (A.klasē jeb augstākajā divīzijā).

Šajā posmā aktīvi basketbola sāk darboties Benedikts Vestbergs – Valmieras izlases vienības pamatsastāvā kopš 1940.gada, Valmieras basketbolists un vēlāk treneris, sporta entuziasts un spilgta personība.

Kā rakstīts 1958.gada Liesmā, kur raksts veltīts Benedikta Vestberga, Pētera Bukaiņa un soļotāja Rūdolfa Zirdziņa aktīvai sporta 20.gadu jubilejai: “Benedikts Vestbergs jeb, kā viņu sauc sacensību biedri, Benis sportista gaitas sācis agrā jaunībā. Kā jau vairums zēnu – arī viņu aizrauj straujās un kustīgās sporta spēles – basketbols un volejbols. Sākumā ir tā, ka pat nevar pateikt, kura no viņām tuvāka. Vēlāk pārsvaru ņem basketbols, kurā arī gūti labākie panākumi. Spēlējot Valmieras izlases vienības pamatsastāvā no 1940.gada, Vestbergs vienmēr sevi parādījis kā nosvērtu cīnītāju un teicamu tālo metienu speciālistu. Ne mazums ir to spēļu, kur Valmieras vienība uzvaru izcīnījusi sacensību pēdējās minūtēs un pat sekundēs, pateicoties viņa precīzajiem metieniem. Ilgāku laiku Vestbergs strādā arī kā basketbola treneris. Viņš sagatavojis ne mazums teicamu Valmieras jaunākās paaudzes basktetbolistu kā Bošu, Dreimani, Dedumieti u.c. Līdztekus basketbolam netiek aizmirsts arī futbols, kur Vestbergs Valmieras izlases sastāvā ir vēl tagad. Futbolā viņš cīnījies arī mūsu republikas lauku jaunatnes sastāvā Odesā. Vestbergs labus panākumus guvis arī hokejā, galda tenisā un šahā. Novēlēsim Benediktam vēl ilgi būt aktīvam sportistam un cīnīties par Valmieras sporta labo slavu.”

Panākumi nāk viens pēc otra (1955.-1965.)

Basketbolu turpina spēlēt Valmieras Vecpuišu parka zālē, kura tiek paralēli izmantota citām nodarbībām – gan deju nodarbībām, gan dažādiem kultūras pasākumiem. Grīda lielākoties tiek ielakota, un tas traucē basketbolistiem vakaros trenēties, jo slīd kājas. Tāpat zālē griestos atrodas stieņi, kas būtiski maina metiena trajektoriju, jo tiem ir “jāmet pāri”. Vasaras sezonā spēles tiek aizvadītas Jāņa Daliņa stadionā, kur tiek spēlēts uz izdedžu laukuma. Tikai vēlāk izdedžu vietā parādās koka grīda.

1957.gadā Valmieras rajona populārākie sportisti pa sporta veidiem. Basketbolā –spēlētājs un vēlāk treneris Bendedikts Vestbergs un sieviešu komandas spēlētāja Ilga Matisone.

1961.gadā tiek nodibināta Valmieras Bērnu sporta skola, ar mērķi izveidot sistēmu, lai jauniešus mērķtiecīgi pievērstu sportam. Bērnu sporta skolā par treneri sāk strādāt Arvīds Kaufmanis.

1959.gads – sasniegumu gads! Valmiera pirmo reizi iekļūst A.klasē jeb augstākajā divīzijā Latvijas turnīrā, kur tolaik spēlēja tādi grandi kā Rīgas VEF un ASK. Tajā ir liels trenera Benedikta Vestberga nopelns. Šī komanda tiek dēvēta par jauno “zvaigžņu komandu” un par godu iekļūšanai A klasē Valmieras pilsētas centrā tiek izvietota komandas fotogrāfija jeb tā saucamā slavas galerija.

1959.gada vasarā pirmo reizi valmierieši klātienē varēja vērot starptautiskas sacīkstes, jo bija ieradusies Polijas Toruņas “AZS” komanda Valmierā. Tā Daliņa stadionā pulcēja ap 2000 skatītāju. Pirmo reizi sanākušie skatītāji varēja vērot īstus brīnumus – poļu basketbolisti trieca bumbu grozā no augšas. Tas skatītājos izraisīja lielu sajūsmu.

Trūkst jaunās paaudzes, trenēt sāk Arvīds Kaufmanis (1965.-1975.)

Pēc kāpumiem vienmēr nāk kritumi un tieši tā šajā posmā notika ar Valmieras basketbola komandu. Komanda 1967.gadā izkrita no B klases un nokļūst C klasē kas ir zemākā divīzija tolaik Latvijas basketbola čempionātā. Zemākajā divīzijā Valmieras basketbola komanda atradusies tikai pašos pirmsākumos. 1967.gadā komandu sāk trenēt treneris Arvīds Kaufmanis, kuram ir daudz darāmā – jāatgriež ticība saviem spēkiem un jāmeklē jaunie talanti, kuri varētu rast pēctecību komandai. Strikti izjūtams jaunās basketbola paaudzes trūkums, jo 1961.gadā nodibinātās sporta skolas “darba augļus” vēl par ātru sagaidīt. No 1959.gada “zvaigžņu” komandas sastāvā paliek vien retais basketbolists – citiem daudz laika aizņem pamatdarbs, bet citiem veselības problēmas. Valmieras Bērnu sporta skola nosaka prioritātes un sāk trenēt jauniešus basketbolā, sporta skolā ar jauniešiem strādā arī Arvīds Kaufmanis.

Aktuāls paliek piemērotas sporta zāles jautājums. Basketbolu šajos gados spēlēja 5.vidusskolas aktu zālē un retāk Valmieras Vecpuišu parka zālē. Valmieras 5.vidusskolas zāle ir daudz piemērotāka basketbola spēlēšanai. Pirmā sporta zāle tapa Valmieras 11 varoņu vidussskolai (tagad Valmieras Valsts ģimnāzijai), bet vēlāk Valmieras 4.vidusskolai (tagad Valmieras Pārgaujas ģimnāzijai). Liels nicinājums tika izjusts no lielajām pilsētas komandām un valsts izlasē “dabūt iekšā” kādu valmierieti bija ļoti grūti.

Lai arī vīriešu basketbola komandai panākumi izpaliek, labi startē Valmieras sieviešu basketbola izlase, kura treneres Hildas Krastiņas vadībā 1970.gadā iekļūst augstajā A. klasē un spēlē blakus zelta meitenēm “TTT Rīga”.

Valmierā reizi gadā ir interesanta tradīcija, kad notiek basketbola dienas – parasti tās risinās vienu nedēļas nogali, kurā katru dienu sacenšas vietējās komandas. Populāras ir pilsētu meistarsacīkstes, kurās startē arī Izglītības darbinieku arodbiedrības (IDA) komanda.

Valmieras jauno basketbolistu sasniegumi (1975. – 1992.)

Par šo posmu īpaši smalki netiek rakstīts vietējā presē un reģionālajā laikrakstā “Liesma”, kur tiek uzskaitīti vien spēļu rezultāti. Populāras ir un paliek spartakiādes, kuras notiek ikvienā Latvijas reģiona centrā.

1976.gadā augstus panākumus sporta skolas meistarībā un jaunatnes sacensībās trenera Arvīda Kaufmaņa vadībā gūst jaunie Valmieras basketbolisti. Pie trenera Kaufmaņa trenējas jaunie basketbolisti – Varis Krūmiņš un Dainis Bertāns, kuri vēlāk dos milzīgu pienesumu Valmieras basketbolam.

Valmieras vīriešu basketbola komanda Arvīda Kaufmaņa vadībā turpina spēlēt B klasē. Spilgtākie spēlētāji Imants Šteindāls, Gunārs Lūkins, Jānis Selēns, Jānis Ķelpe.

Arvīds Kaufmanis Valmieras basketbola komandu trenē līdz 1994.gadam – tam veltījis 27 savus dzīves gadus. A.Kaufmani Liesmas intervijā 2004.gada 17.novembrī raksturo Varis Krūmiņš: “Tēvs man iemācīja basketbola pamatus, bet Arvīds Kaufmanis, uz kura treniņiem Valmierā cītīgi braukāju no Naukšēniem, mani kā spēlētāju sagatavoja līdz republikas līmenim. Es gan no viņa ātri aizlaidos uz Rīgu, uz RASMS. Kārtība un disciplīna bija trenera Kaufmaņa stirpā puse, tas man noteikti ir palīdzējis tālākajā dzīvē. Visas nopietnas lietas sākas ar kārtību un disciplīnu!”

Neatkarības atgūšana un startēšana LBL (1993.-2001.)

Kopš 1994.gada Valmieras vīriešu basketbola komanda ir startējusi Latvijas basketbola čempionāta augstākajā divīzijā – LBL, kā arī 1.līgā.

1994. gada augustā, lai attīstību basketbolu, tiek dibināta biedrība “Valmieras basketbola klubs “Šana”", kuras prezidents ir Arvīds Kaufmanis, vēlāk Guntis Vīksna. Par galveno treneri vēl strādā Arvīds Kaufmanis, kura  brālis Jānis Kaufmanis sešdesmitajos gados arī spēlēja basketbolu. BK “Šana” sastāvā bija Arvīda dēls Andris Kaufmanis un Jāņa dēls Alvils Kaufmanis. Alvila dēls Jānis Kaufmanis jaunākais Valmieras basketbola klubā spēlēja no 2006. līdz 2011.gadam.

A.Kaufmaņa galvenā trenera pienākumus 1994.gadā pārņēma jauniešu basketbola treneris, kurš savulaik spēlējis VEF dublieros – Varis Krūmiņš. Komanda zem biedrības nosaukuma “Šana” startē Latvijas Basketbola līgas 1.divīzijā un panākumi ir dažādi. No 1993. Līdz 2001. gadam divus gadus (1997. un 2000.gadā) komanda dažādu iemeslu dēļ nestartē augstākajā līgā. Aktuāls, protams, paliek zāles jautājums. Spēles lielākoties tika aizvadītas šaurajās, bet mājīgajās Valmieras 5.vidusskolas telpās.

Pamata sastāva spēlētāji šajā posmā ir Dainis Bertāns, Atis Jakobsons, Vidars Zviedris, Ikars Trumpis, Andris Kaufmanis, Uldis Zālītis un citi.

Informācija katru dienu tiks papildināta ar jauniem vēstures faktiem!